Nu jau 50 gadu garumā, rūpīgi novērojot cilvēkus un strādājot ar viņiem, esmu pamanījis, ka ļoti bieži tie cilvēki, kuri izmanto tā sauktās pozitīvās afirmācijas, nesasniedz vēlamos rezultātus. Vēl jo vairāk – viņi bieži iegūst pilnīgi pretēju, negatīvu efektu, kā rezultātā piedzīvo šoku un nesaprot, kāpēc tā notiek.

Īstenībā, kā vienmēr, viss ir ļoti vienkārši. Lieta tāda, ka izmantot šīs pozitīvās afirmācijas cilvēkus mudina dzīve, kurā viņi nespēj sasniegt vēlamo pozitīvo rezultātu, jo viņu apziņa ir negatīvā stāvoklī.

Pastāvīgi atkārtojot savas pozitīvās afirmācijas, cilvēki mēģina savā apziņā radīt pozitīvu tēlu tam, uz ko tiecas. Taču problēma ir tāda, ka viņu apziņā nekas tamlīdzīgs nepastāv, bet dzīve ir apziņas atspoguļojums. Tāpēc viņu reālais apziņas stāvoklis projicē notikumus un procesus, kas atspoguļo tieši šo negatīvo stāvokli, nevis to, ko viņi mēģina radīt ar savām afirmācijām.

Ja palūkojamies uz šo situāciju no Karmas perspektīvas, aina kļūst vēl skaidrāka. Cilvēka apziņu veido viņa Karma, tas ir, Karma ir visa cilvēka dzīvē notiekošā pirmcēlonis. Nekādas afirmācijas nespēj izmainīt Karmu un attiecīgi arī cilvēka apziņas stāvokli, un rezultātā, tās nevar izmainīt arī pašu dzīvi.

Patiesībā, nemainot tieši pašu Karmu, nekādas izmaiņas dzīvē nekad nenotiks.

Patiesi – “lai cik reižu tu teiktu „halva”, mutē saldāks nekļūs” vai “gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr.”

Tematiskās lekcijas un ieteikums apgūšanai:

“Joga par naudu, bagātību un nabadzību, biznesu un karjeru”
“Naudas daba. Kas ir bagātība un nabadzība”
“Par naudu. Par bagātību un nabadzību. Par biznesu un karjeru. Panākumu noslēpumi”
“Par naudu. Par bagātību un nabadzību. Kā nodrošināt savu nākotni. Ko darīt ja jums ir parādnieki”
“Bhagavad Gītā. Cilvēka spējas un efektivitāte”
“Joga Sūtra Patandžali. Nijama. Santoša. Māksla būt laimīgam”
«Kā veikt Pūdžas mērķu sasniegšanai. Jauns paplašināts un padziļināts kurss. Pārbaudes metodiskā nodarbība»

Savas nodarbošanās rakstura dēļ, sniedzot konsultācijas milzīgam daudzumam cilvēku, tajā skaitā arī “pozitīvi” domājošajiem, esmu nonācis pie secinājuma, ka cilvēki, kuri dēvē sevi par “pozitīvi domājošiem”, patiesībā ir dziļi negatīvi domājoši cilvēki. Un lūk, kādēļ.

Parasti viņi nevēlas dzirdēt neko sev nepatīkamu vai negatīvu, pat ja tas attiecas uz viņu problēmu cēloņiem, bez kuru noteikšanas nav iespējams cilvēkam palīdzēt. Īstenībā viņi ļoti baidās uzzināt patiesību par sevi, jo viņos mīt visdziļākās bailes, bailes neatbilst pašu izdomātajai, ar mērķi sevi nomierināt “pozitīvajai” fantāzijai un esošajai realitātei. Tas ir, viņu patiesā apziņa ir dziļi negatīva, un tā saucamais “pozitīvisms” ir gluži vienkārši viņu virspusēja fantāzija un aizsegs, pie kura viņi izmisīgi ķeras, baidoties saskarties ar īsto realitāti. Un brīdī, kad šis kontakts notiek, “pozitīvā domāšana” uzreiz kaut kur izzūd. Lūk, kādēļ, saskaņā ar socioloģiskajiem pētījumiem tā dēvēto “optimistu-pozitīvistu” vidū ir vislielākais procents pašnāvnieku, alkoholiķu un narkomānu. Tie ir ļoti vāji cilvēki, viņi nav gatavi redzēt dzīvi tādu, kāda tā ir. Šie cilvēki ļoti baidās no realitātes un slēpjas aiz “pozitīvās domāšanas” maskas. Tāpēc, kad rodas kaut kāda problēma vai notiek kaut kas nepatīkams, viņi izdomā dažādas “pozitīvas” teorijas vai iestāsta sev dažādas “pozitīvas” afirmācijas, vai vienkārši sauc šos notikumus par “pozitīviem”, lai sevi nomierinātu, tā vietā, lai risinātu patiesās problēmas, no kurām viņiem neizdosies aizbēgt un agri vai vēlu tās viņus panāks.

Vispār to sauc par “strausa politiku”, kad, tuvojoties briesmām, strauss vienkārši iebāž galvu smiltīs.

Īsti pozitīvi domājoši cilvēki nebaidās no realitātes, drosmīgi skatās problēmam acīs un ir gatavi darīt visu nepieciešamo, lai tās atrisinātu. Pie tam, viņi pat nesauc sevi par “pozitīvi domājošajiem”, viņi vienkārši ir patiesi, pēc savas būtības pozitīvi cilvēki. Tieši tādi cilvēki gūst panākumus dzīvē.

Pozitīvas darbības ir svarīgākas par “pozitīvo domāšanu”. Domāšanai jābūt reālistiskai, nevis “pozitīvai”.

Ne velti ir tāds ļoti labs austrumu sakāmvārds: “Lai arī cik reizes neatkārtotu vārdu “halva” – mutē saldāks nekļūs”.

Guru Šiva Vākja Siddha Baba

Nesen saskāros ar viedokli, ka ja jūs dzīvē vai kādos jūsu iesākumos saskaraties ar dažāda veida šķēršļiem un grūtībām, tad tas nozīmē, ka jūs kaut ko darāt ne tā un tādēļ jums vajag to nedarīt. Tas tiek pasniegts kā augstākā mēra viedums un dzīves izpratne. Tāda, lūk, “gudrība”.
⠀
Sāksim ar to, ka Kali Jugā, kurā mēs visi dzīvojam, neatkarīgi no tā, zina cilvēks par to vai nē, kā minimums 75% cilvēku Karmas ir negatīvā Karma jeb Papa Karma (realitātē šis procents ir krietni augstāks un var sasniegt 95%). Atlikušie procenti ir tā saucamā Mišra Karma jeb jauktā Karma, kuras būtība ir tāda, ka sākums var būt pozitīvs, bet beigām jābūt negatīvām. Tādēļ problēmas un šķēršļi jums ir garantēti visur. Citas dzīves un realitātes jums nav.
⠀
Ja sekot šai “gudrībai”, tad cilvēkiem nav jādara nekas, jo jebkuri viņu iesākumi saskarsies ar lielāku vai mazāku viņu negatīvās Karmas pretestību.
Tātad, ja esat saslimis – nedrīkst ārstēties, jo var kļūt sliktāk; strādāt nedrīkst – jums var rasties problēmas un varat piedzīvot neizdošanos; precēties nedrīkst – izšķirsieties; naudu pelnīt nedrīkst – jūs varat to zaudēt un tā tālāk un tamlīdzīgi, neko nedrīkst.
⠀
Patiesībā mērķis, kādēļ esam iemiesojušies šeit uz zemes, ir dažādu problēmu risināšana un šķēršļu pārvarēšana jeb, citiem vārdiem sakot, mūsu Karmas atstrādāšana. Šķēršļi un problēmas – tā arī ir mūsu Karma jeb dzīve. Kad pēdējo problēmu atrisināsim, tajā brīdī mūsu dzīve arī beigsies. Tādēļ, ja sekot šai “gudrībai”, dzīvot nevajag, var būt problēmas.
⠀
Ļoti interesanti, no kurienes cēlusies tāda “ģeniāla gudrība”.

⠀
Realitātē tas nav nekāds viedums, bet galīgs izpratnes trūkums par dzīvi, kas ir gluži vienkārši muļķība.
⠀
Guru Šiva Vākja Siddha Baba

Klausoties un lasot dažādas intervijas ar visdažādākiem “veiksmīgiem cilvēkiem”, pamanīju vienu ļoti interesantu īpatnību.

Absolūti lielākajā daļā gadījumu panākumu kritērijs ir naudas daudzums vai popularitāte, kura atkal noved pie lielākas naudas.

Kad šos “veiksmīgus cilvēkus” lūdz padalīties ar viņu panākumu noslēpumiem, viņi visi stāsta par dažādiem savu mērķu sasniegšanas veidiem, uzskaita kaut kādas savas īpatnības, spējas, čaklumu, speciālo izglītību, īpašās prasmes un tā tālāk.

Rodas vienkāršs jautājums: bet vai citiem nekā tāda nav?

Izrādās, ka šiem “veiksmīgajiem cilvēkiem” kopumā nepiemīt nekas tāds unikāls un viņi nedara neko tādu unikālu, ko citi cilvēki, kas nodarbojas ar to pašu jomu nedarītu vai kas viņiem nepiemītu. Tad kāpēc vieni kļuva veiksmīgi, bet citi, kas darīja to pašu un kuriem bija vienādi sākotnējie apstākļi izrādījās mazāk veiksmīgi dzīvē? Un jo vairāk, šie “veiksmīgie cilvēki” citās dzīves jomās saskaras ar absolūti tādām pašām problēmām kā viņu mazāk veiksmīgie kolēģi, un bieži vien viņiem šo problēmu pat ir daudz vairāk. Turklāt, nereti panākumi savā darbības jomā ir viņu vienīgais sasniegums dzīvē, visos citos aspektos viņi izskatās pat daudz sliktāk nekā viņu “neveiksmīgie” kolēģi.

Kas tad ir par lietu?

Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Gluži elementāri viņiem ir labāka Karma ar naudu vai popularitāti. Tas ir viss. Bet viss pārējais viņiem ir tāds pats kā citiem cilvēkiem vai pat vēl sliktāk. Viņi ir absolūti nelaimīgi tajās jomās, kurās ir nelaimīgi visi pārējie cilvēki.

Ne ar ko citu, kā ar Karmu viņu panākumus izskaidrot nav iespējams.

Tāpēc, lai tā sauktiem “neveiksmīgiem” cilvēkiem sasniegtu labākus rezultātus un kļūtu “veiksmīgākiem”, viņiem ir jāizmaina sava Karma attiecīgajās dzīves jomās.

Par laimi Sanātana Dharma sniedz šādu iespēju.