Cilvēki ir pieraduši mērīt bagātību naudas daudzumā, tādēļ viņi nesaprot, ka naudas trūkumu var izjust arī „bagātie” jeb tie, kuriem naudas ir daudz. Nemaz nerunājot par „nabadzīgajiem” jeb tiem, kuriem naudas ir maz.

Īstenībā mūsu dzīve ir mūsu apziņas atspoguļojums. Precīzāk sakot, mūsu dzīve atspoguļo mūsu Karmu, kura veido šo apziņu un tādā veidā nosaka, kas cilvēka dzīvē notiks un kas nenotiks. Līdz ar to bagātība un nabadzība ir mūsu apziņas stāvokļi un, ja mūsu apziņā būs Karmas noteikta bagātība, tā būs arī mūsu dzīvē. Tas pats attiecas uz nabadzību. Tas nozīmē, ka cilvēka rīcībā esošais naudas apjoms vienmēr ir optimāls jeb atbilst viņa Karmai. Citiem vārdiem sakot, naudas vienmēr ir tieši tik cik nepieciešams vai tik cik cilvēks ir pelnījis. TĀTAD TĀS VIENMĒR IR PIETIEKAMI DAUDZ. Ja kādam dzīvē rodas situācija, kad viņš saņem nenopelnītu naudu vai kad nauda parādās uz kādu laiku, kā likums šī nauda cilvēku vienmēr sagrauj. Tā ir kā karsts kartupelis rokās. Cilvēks visiem pūliņiem it kā cenšas no tās atbrīvoties – neveiksmīgi to kaut kur iegulda, nesekmīgi investē, aizdod kādam uz neatdošanu, vienkārši nozaudē to vai arī nodzer vai „nošņauc” šo naudu. Tāda nauda kļūst par problēmu cēloni bet dažreiz pat nogalina cilvēku.

Problēma ir iedalāma divās daļās. Pirmā un galvenā problēma ir Karma. Tādēļ žēlošanās par naudas trūkumu ir žēlošanās par savu Karmu jeb sevi pašu, jo savu Karmu ļaudis veido paši. Lai mainītu savu materiālo stāvokli, jāmaina savu Karmu, un tam Vēdiskajā tradīcijā un Tantrā ir paredzēts vesels arsenāls līdzekļu, par kuriem mācu savās nodarbībās.

Taču jebkurā gadījumā būs jārisina arī otra problēmas daļa – rīcībā esošās naudas pārvaldīšana.

Ir viena Subhāšitam (tā Sanskritā sauc pritču jeb viedu mācību).

Reiz pie Guru atnāk skolnieks un jautā viņam: „Kas jādara, lai kļūtu bagāts? Jāvairo ienākumi vai jāsamazina izdevumi?” Guru atbild: „Jāsamazina izdevumi.”

Lieta tāda, ka cilvēki lielu daļu izdevumu velta savu vēlmju apmierināšanai, bet ļaužu vēlmes ir bezgalīgas. Par to tiek stāstīts arī Bhagavadgītā. Naudas vienmēr trūks tam, kurš nekontrolē savas vēlmes un tādēļ nekontrolē izdevumus. Turklāt pilnīgi nav svarīgi, cik šim cilvēkam ir naudas. Savā praksē daudzkārt esmu redzējis gadījumus, kad cilvēkam sākotnēji bija daudz naudas, bet galu galā nekā nepalika pāri. Vai arī citu situāciju, kad ļaudis saka, ka nauda „aizplūstot caur pirkstiem”. Tā notiek šādu iemeslu dēļ: pirmkārt, cilvēki dzīvo savu vēlmju varā un, otrkārt, viņiem nav tā, ko Jogā sauc par Sankaļpa – mērķa, nolūka jeb skaidri definētu prioritāšu dzīvē vispār un arī atsevišķi par izdevumiem. Šādiem cilvēkiem jāuzstāda sev prioritāri uzdevumi attiecībā uz izdevumiem. Kas tās par prioritātēm? Pirmkārt, tie ir ar savas apziņas attīstību saistīti izdevumi, jo tas ir katra cilvēka galvenais dzīves uzdevums. Un pats galvenais ir tas, ka apziņas attīstīšana palīdzēs risināt jebkuras dzīves problēmas, jo tā noteikti radīs izmaiņas apziņā un līdz ar to arī Karmā, tostarp attiecībā uz naudu. Otrā prioritāte ir veselība, jo bez tās nebūs nekā. Taupīt uz veselības rēķina ir vienkārši muļķīgi – par zālēm un ārstēšanos pēc tam tiks iztērēts tūkstoškārt vairāk naudas. Treškārt, jādomā par izdevumiem vai iekrājumiem kaut kam, kas jums absolūti nepieciešams, piemēram, dzīvoklim, automašīnai, datoram vai kam citam. TIKAI PĒC TAM seko pārējie izdevumi. Protams, pirmajā vietā pāri visam ir obligātie maksājumi – par dzīvokli, komunālie maksājumi, kredīti utt. Vairumam cilvēku dažādie izdevumu mērķi ir uzstādīti juku jukām, tādēļ arī viņiem nekam nepietiek naudas. Savukārt, ja jums ir parādi, to dzēšanai paredzētajiem izdevumiem jāieņem vismaz trešā vieta šajā sarakstā, bet varbūt jākļūst arī par galveno uzdevumu atkarībā no apstākļiem, jo parādi ir ļoti, ļoti slikta Karma un jādara viss iespējamais, lai tos pēc iespējas ātrāk atdotu. Nauda ir materiāla Prānas jeb enerģijas izpausme, tādēļ naudas daudzumu nosaka enerģijas apjoms cilvēka apziņā. Aizņemoties naudu, viņš aizņemas svešu enerģiju ar visām izrietošajām sekām. Jau pats fakts, ka viņš naudu aizņemas, liecina, ka tiek pārsniegtas viņa enerģētiskās spējas. Tas, savukārt, rada stresa situāciju. Lūk, tādēļ parādi vienmēr iet roku rokā ar pārdzīvojumiem. Turklāt dzīvošana uz svešas enerģijas rēķina ir parazītisma veids.

Ja jums dzīvē kaut kas būs tiešām nepieciešams, tam noteikti atradīsies nauda. Man tam ir daudz piemēru, divus no kuriem pieminēšu. Kāda sieviete sagribēja iegādāties sev dārgakmeni, kas paredzēts manis ieteiktajam gredzenam, taču viņai nebija naudas. Pēc dažām dienām pilnīgi negaidītā kārtā priekšnieks piešķīra viņai prēmiju. Agrāk viņš to nebija darījis. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka viņa saņēma lats pret latu tieši nepieciešamo summu. Otrs piemērs – kādai dāmai trūka naudas kursiem, uz kuriem viņa ļoti gribēja iet un kas viņai bija ļoti svarīgi. Pasākuma priekšvakarā pēkšņi uzradās kāds vīrietis un atdeva viņai 15 gadu senu parādu, par kuru viņai jau sen bija aizmirsusi. Atkal tika iedota tieši nepieciešamā summa. Domāju, ka līdzīgi dzīves stāsti bijuši arī jums.

Galvenais enerģijas avots ir Dievs un, ja Viņš būs jūsu apziņā, jums būs arī neizsmeļams enerģijas avots un līdz ar to arī naudas jums vienmēr būs gana daudz. Turklāt jau pati dzīve Dievā ļauj cilvēkam regulēt savas vēlmes attiecīgi arī izdevumus. Ja Dievs ir ar Tevi, no kā tu baidies; ja Dievs nav ar tevi, uz ko tu ceri.

Tematiskās lekcijas: