Kad cilvēkam ir slikti, viņš uzdod jautājumu: “kāpēc?” vai “par ko?”.  Kad cilvēkam ir labi, viņš nez kāpēc tādus jautājumus nekad neuzdod. Jautājums ir kāpēc? Tāpēc, ka viņa izpratnē “labi” tas ir normāli, tā tam ir jābūt, bet “sliki” ir nenormāli un tā nedrīkst būt.

Rodas galvenais jautājums: kurš teica, ka visam vienmēr ir jābūt labi, un vai šo cilvēku pieredze nereti neliecina tieši par pretējo? No kurienes tāds apbrīnojams naivums?

Patiesībā tas izriet no sapņiem, cerībām un vēlmēm par to, ka pats par sevi vienmēr viss būs labi. Realitātē viss ir otrādi. Kālī Jugā, kurā mēs visi dzīvojam, cilvēkam vismaz 75% no Karmas ir Pāpa Karma jeb melnā Karma, bet atlikušie 25% ir Mišra Karma jeb pelēkā Karma. Lūk, kāpēc es vienmēr saku, ka parastajā dzīvē “slikti” tas ir normāli, bet “labi” tas ir ekskluzīvi.

Tāpēc vajag neviss cerēt uz labāko, bet uzlabot savu Karmu kā vienīgo veidu, kā mainīt situāciju uz labo pusi, lai patiešām kļūtu labi.

Starp citu, šeit ir vēl viens ļoti svarīgs moments. Stress un satricinājumi rodas tad, kad cilvēks cer uz labo, bet saņem slikto. Tāpēc, ja necerēt uz labāko, tad stresu un šoku nebūs.

Guru Šiva Vākja Siddha Baba

www.shivaji.guru