Mēs dzīvojam laikā, kad pasaule strauji jūk prātā, kad cilvēki ir zaudējuši dzīves orientierus un pamatvērtības un to vietā parādās kaut kādi murgaini, pasauli un cilvēkus postošas koncepcijas, kad cilvēku galvās ir pilnīgs haoss, apjukums un svārstības, kad viņu nervu sistēma nespēj izturēt apkārt esošā absurda spiedienu un viņi arvien vairāk ķeras, kā es saku, pie “nomierinošiem līdzekļiem no dzīves” – alkohola, narkotikām, antidepresantiem un trankvilizatoriem, tādā veidā cilvēki aizbēg no realitātes, kuru viņi nesaprot, kurā viņi vienkārši nezina, ko darīt un kurā viņi jūtas ļoti slikti. Tas rada izmisumu, bailes, agresiju un paātrina cilvēka fizisko, psiholoģisko, intelektuālo un garīgo degradāciju.

Tas viss ir sekas tradīciju noraidīšanai un aizrautībai ar modernismu un materiālismu, kas parādīja savu pilnīgu neveiksmi un vēsturisko bankrotu. Patiesās dzīves jēgas trūkums noved pie tā, ka par vienīgo dzīves jēgu kļūst arvien jaunu baudu un izklaižu meklējumi. Arī tas ved cilvēkus strupceļā, jo ir absolūti neiespējami apmierināt visas viņu vēlmes, bet izklaides ātri apnīk un pēc kāda laika neizbēgami iestājas vilšanās un depresija.

Tā vienmēr notiek, kad cilvēki attālinās no Dieva un viņu prātus pārņem ateisms un sekošana viltus mācībām. Kad cilvēks mēģina aizstāt Dievu ar sevi, tad tas slikti beidzas, pirmkārt, pašam cilvēkam, un, kad cilvēki aizstāj dievišķos likumus ar saviem, tad tas noved pie visas cilvēces civilizācijas iznīcināšanas. Ko mēs arī novērojam praksē.

Ja tuvākajos gados nekas nemainīsies, cilvēce strauji ieslīdēs bezdibenī. Taču tādu izmaiņu iespējas parādās.

Guru Šiva Vākja Siddha Baba